ZPR jaunā

Reģionālo projektu pienesums Zemgales attīstībai

Atbilstīgi likumdošanai iestāde - Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) - sadarbībā ar pašvaldībām koordinē reģionālās attīstības atbalsta pasākumu, tostarp projektu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Minētā mērķa sasniegšanai iestāde izmanto šādus pieejamos finanšu instrumentus: ES struktūrfondu, Eiropas teritoriālās sadarbības programmas, Eiropas Kopienas iniciatīvas un valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu.
Reģionālo projektu izstrādē ZPR ievēro sekojošus principus: tēmas aktualitāti un nepieciešamību, reģionālo ietekmi un teritorijas pārklājumu, projekta mērogu, ieinteresēto pušu iesaisti, pēctecības jeb papildinātības principu, projekta atbilstību finansētāja prasībām, ilgtspēju.
Zemgales pašvaldības un to iestādes vislielāko aktivitāti parasti izrāda Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstīto projektu izstrādē un ieviešanā. Piemēram, Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkursa ceturtajā uzsaukumā 2011. gadā atbalstu Latvijas un Lietuvas pusē pavisam saņēma 42 projekti ar kopējo finansējuma apjomu 18 861 417 eiro. ZPR piedalās piecos no tiem, piesaistot 2 887 214 eiro lielu finansējumu, kas sastāda 15,47% no kopējā naudas piešķīruma. Turklāt četros projektos, no kuriem trīs ir lieli investīciju projekti, ZPR ir vadošais partneris, tātad pats tos ir arī izstrādājis.
Kopumā 2011. gadā ZPR ar dažādu finanšu instrumentu atbalstu pabeidza deviņu projektu ieviešanu, turpināja vai iesāka 12 projektu ieviešanu, bet no jauna izstrādāja un iesniedza konkursam 11 projektus, iesaistot to ieviešanā 11 pašvaldības - Aizkraukles, Dobeles ( 2 projekti), Jaunjelgavas, Jelgavas, Kokneses, Krustpils un Pļaviņu ( 2 projekti), Rundāles un Viesītes novada, kā arī Jelgavas un Jēkabpils pašvaldību. No visiem ZPR 2011. gadā pabeigtajiem, ieviešanā esošajiem un no jauna apstiprinātajiem 32 projektiem visvairāk, pa astoņiem ir vērsti uz izglītības, tālākizglītības, kultūras un tūrisma attīstību, pa pieciem - uz vides un vides aizsardzības, kā arī uzņēmējdarbības attīstību, divi - uz enerģētikas un transporta attīstību, bet pa vienam uz plānošanas, tieslietu, veiktspējas un sociālās jomas attīstību.

Svarīgākais ieguvums no projektu ieviešanas

Uzņēmējdarbībā

Notikusi uzņēmējdarbības vides izpētes vizīte Zemgalē ar 60 Igaunijas, Latvijas un Somijas biznesa konsultantu piedalīšanos, piecos jaunizveidotajos biznesa inkubatoros Latvijas - Lietuvas pierobežā iepirkts papildus aprīkojums, uzsākta Uzņēmējdarbības atbalsta centra izveide Rundāles novadā, notiek iepirkuma procedūra aprīkojuma iegādei Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centram, kā arī mobilajai klasei biznesa apmācību veikšanai Jelgavas novadā. Tāpat, apmācot trīs biznesa konsultantus ārzemēs, trīs Zemgales uzņēmumi saņēmuši atbalstu savas darbības internacionalizēšanai, reģionā izveidota E-datu bāze ar studentu prakšu vietu piedāvājumu un pieprasījumu, izveidota interaktīva E-apmācību programma biznesa uzsācējiem, 22 uzņēmējiem sniegti mentoringa un konsultāciju pakalpojumi, piecu vidusskolu 75 jaunieši apguvuši biznesa pamatu interešu izglītības programmu un zināšanas biznesa plāna izstrādē, noorganizēta intensīvās apmācības nometne 30 jauniešiem.

Vides aizsardzībā

Izstrādāti pieci tehniski ekonomiskie pamatojumi un viens tehniskais projekts dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas uzlabošanai, veikts pētījums un izstrādāti ieteikumi dabas parku pārvaldībā un labās prakses pārņemšanā, veikta 20 vides gidu sagatavošana, uzlaboti, vai no jauna izstrādāti pavisam pieci dabas aizsardzības plāni Zemgales dabas parkiem, veikti ieguldījumi koka infrastruktūras - soliņu, tiltiņu, tualešu, atkritumu tvertņu izgatavošanā un uzstādīšanā, dabas parkos, kā arī Lielupes, Mūsas un Svētes upes krastos iekārtotas vairākas atpūtas vietas, Lielupē un Mūsā atsevišķos posmos veikta upes gultnes tīrīšana, notikuši vairāki izglītojoši semināri par ūdens kvalitātes stāvokli un tā uzlabošanas iespējām Lielupes baseina ūdenstilpēs, noorganizētas divas starptautiskas skolēnu vides aizsardzības nometnes ar praktisku piedalīšanos ūdens kvalitātes paraugu ņemšanā un izvērtēšanā. Tāpat noorganizēts dabas fotogrāfiju konkurss un izveidota ceļojoša fotoizstāde „Dabas vērtības Zemgalē", kas nodota skatītāju vērtēšanai Viesītē, Krustpilī, Aizkrauklē, Dobelē, Jelgavā, Bauskā, Rundālē, Vilcē, Tērvetē un vēl citās vietās. Bez tam sagatavota un izdota bagātīgi ilustrēta grāmata „Dabas vērtības Zemgalē", ar publikācijām presē un video sižetiem televīzijā veikta plaša sabiedrību informējoša un izglītojoša kampaņa par dabas resursu izmantošanu un saglabāšanu Zemgalē.

Kultūrā un tūrismā

Ar Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu Zemgalē izveidoti deviņi amatniecības centri, kā rezultātā renovētas un radošam darbam pielāgotas atbilstīgas telpas, iegādāts nepieciešamais aprīkojums un labiekārtota teritorija, Zemgalē un Ziemeļlietuvā notikuši vairāki amatniecības festivāli, plenēri un izstādes, mācības amatniekiem mārketinga jautājumos, izstrādāta amatniecības attīstības stratēģija, radīti priekšnoteikumi centru sadarbības tīkla izveidei un ilgtspējīgai attīstībai. Tāpat izstrādāti vairāki tematiski tūrisma maršruti un karte, izveidots amatnieku darbnīcu un ražojumu katalogs, atsevišķā brošūrā apkopoti un izdoti Zemgales un Ziemeļlietuvas amatnieku veiksmes stāsti, nodrošināta dalība starptautiskās tūrisma izstādēs - gadatirgos Rīgā un Viļņā.
Savukārt projekta „Sadarbība kultūrā" ieviešanas laikā zemgalieši kopā ar kaimiņvalsts Lietuvas partneriem noorganizējuši trīs koru, deju kolektīvu un folkloras kopu sadraudzības koncertus Bauskā, Dobelē un Jelgavā ar 200 līdz 400 dalībnieku piedalīšanos katrā no tiem, kā arī tautas mākslas festivālu Jēkabpilī. Bez tam sagatavoti divi kompaktdiski, kas raksturo folkloras kopu un amatierteātru kustību Zemgalē.
Neraugoties uz to, ka starptautiskā projekta „Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte" ieviešana vēl turpinās, Zemgalē vairākās ekspedīcijās vēsturnieki, novadpētnieki un tūrisma speciālisti dabā apsekojuši un novērtējuši aptuveni 100 senās svētvietas - avotus, akmeņus, kokus, purvus, kalnus un kalniņus, alas, birzis un citus objektus. Iegūtā informācija kļūs par pamatu digitālās datu bāzes un kartes, kā arī tematisku tūrisma maršrutu, ilustrēta teiku un nostāstu krājuma izveidei, bet citas aktivitātes būs saistītas ar plaša starptautiska kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanas festivāla sarīkošanu Tērvetē un dalību vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs.
Uz kultūras, mākslas un uzņēmējdarbības attīstību Zemgalē ir vērsta arī Plānošanas reģiona dalība citā projektā - „Radošu industriju attīstība Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos". Tā ieviešanas pirmajā fāzē piecās Zemgales pašvaldībās izveidotas un aprīkotas dažāda veida radošās darbnīcas, pārrobežu sadarbībā notikušas nodarbības 15 meistarklasēs, noorganizēts fotogrāfiju un audio - video mākslas darbu konkurss un divas atbilstīgas izstādes, vairākas nometnes un plenēri. Līdztekus tam notikuši aptuveni 20 apmācību semināri un diskusijas ar mērķi veidot dažādās interešu grupās padziļinātu izpratni par radošo industriju nozīmi teritorijas ekonomiskā potenciāla palielināšanā, sadarbības nepieciešamību gan atsevišķu ražošanas nozaru, gan uzņēmēju, izglītības un kultūras darbinieku starpā.

Plānošanā un cilvēkresursu attīstībā

Reģionā izstrādāta vairāku plānošanas dokumentu „vieglā" versija, 40 speciālisti apmācīti par stratēģiskās plānošanas jautājumiem, plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu tajā, izstrādāts Lauku teritoriju mobilitātes plāns, kā arī veikti tam atbilstīgi grozījumi Zemgales Teritoriālās attīstības plānā.
Ar Eiropas Savienības struktūrfondu Zemgales reģionālajā informācijas centrā ieviestā Tehniskās palīdzības projekta atbalstu 2011. gadā vien reģionā pavisam noorganizēts 61 bezmaksas seminārs par ES fondu piedāvājumu, bet regulāri aktuālāko informāciju par semināriem, konsultācijām un konkursiem saņem vairāk nekā 1 500 interneta lietotāju, kuri reģistrējušies centra vietnē. Bez tam pa telefonu, elektroniski un klātienē konsultācijas saņēmuši 520 klienti - pašvaldības un izglītības iestādes, kā arī uzņēmēji, studenti, nevalstisko organizāciju aktīvisti u.c.. Reizi mēnesī centrs elektroniskā veidā publisko Ziņu Lapu, kur koncentrētā veidā pieejama aktuālākā informācija par fondu atbalstīto projektu ieviešanu, no jauna apstiprinātajiem projektiem, kā arī gaidāmajiem semināriem un citām aktivitātēm. Tāpat ievērību pelna 65 apmaksātās informatīva satura publikācijas presē, radio un TV, divas noorganizētās reģionālās konferences un sagatavotā "Zemgales labo projektu piemēru grāmata".
Uz cilvēkresursu attīstību ir vērsti arī vairāki ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu ieviestie projekti. Piemēram, ieviešot speciālistu piesaistes projektu, iestādē darbu sācis izglītības jautājumu koordinators, kurš ne tikai nodrošina dažādu jautājumu saskaņošanu un konkrētu rīcību to risināšanā, bet kopējam darbam reģiona interesēs mobilizē pašvaldību izglītības pārvalžu, pieaugušo izglītības un arodizglītības speciālistus. Tādējādi sākta Eiropas Kopienas atbalstīta projekta ieviešana par prasmju pilnveidošanu arodizglītībā, lai orientētos uz speciālistu sagatavošanu energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā.
Savukārt, ieviešot citu Eiropas Sociālā fonda atbalstītu projektu, vairāk nekā 40 speciālisti dažādās darba grupās identificējuši 13 jaunu reģionālu projektu idejas, semināros papildinājuši zināšanas sabiedrisko attiecību un veiksmīgas komunikācijas jomā, īpaši darbā ar projektu partneriem. Tāpat apguvuši jaunas zināšanas angļu valodā un specifisku terminu lietošanā projektu izstrādes un ieviešanas laikā.
Projektu kopējais finansējums 2011. gadā sastādīja 1 136 788 latus, bet 2012. gadā plānots apgūt 1 311 549 lielu finansējumu.